melderis
melderis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melderis | melderi |
| Ģen. | meldera | melderu |
| Dat. | melderim | melderiem |
| Akuz. | melderi | melderus |
| Lok. | melderī | melderos |
3.Cilvēks, kas satin virvi (velkot kādu smagumu, piemēram, kuģi ārā no jūras).
Avoti: LLVV, ViV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nākamā mūzikas izglītības pakāpe Meldera dzīvē asociējas ar smaiļošanas sporta nometnēm.
- Iedvesmojoties no A. Meldera darbiem, izšūt gleznas sākusi Ligita Irbīte.
- Pirmajā andelē paša audzētos ābolus tirgoja Sandris Melderis no Launkalnes pagasta.
- Sarmīte vēroja Melderi aizejam, un negaidīts žēlums iezagās acu kaktiņos.
- Skumīgi dejotājus un Krāci vēroja Melderis, tad atmeta ar roku.