melīgums
melīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | melīgums | melīgumi |
Ģen. | melīguma | melīgumu |
Dat. | melīgumam | melīgumiem |
Akuz. | melīgumu | melīgumus |
Lok. | melīgumā | melīgumos |
Vispārināta īpašība → melīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevarot vairs paciest šīs varas vāji maskēto antisemītismu un absolūto melīgumu.
- Varbūt kāds medijs varētu uzņemties ieviest melīguma un tizlības reitingu visiem kandidātiem.
- Vai valdība uztur publisku dialogu ar krievvalodīgo auditoriju, skaidrojot Krievijas propagandas melīgumu?
- Sarkanais Mākonis apsūdzēja komisijas pārstāvjus melīgumā un ar lielāko karotāju daļu pameta sarunas.
- Pretējās īpašības – melīgums, lepnība, izlikšanās