meils
meils vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | meils | meili |
| Ģen. | meila | meilu |
| Dat. | meilam | meiliem |
| Akuz. | meilu | meilus |
| Lok. | meilā | meilos |
Elektroniskā vēstule.
Avoti: PL
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pernelvg meilus, lipšnus ( pām.
- Tā nu mēs ar Sergeju regulāri sazvanāmies, apmaināmies meiliem, ejam viens pie otra ciemos.
- Tad pēkšņi vienu dienu sanāca uzzināt pirmās mīlestības e-pasta adresi, un sāku rakstīt viņam meilus.
- Jo, man nāk šodien tie meili, es necitēšu konkrētos, jo mēs vispār iebrauksim detaļās.
- Viens uzķērās, prasa meilu.