medutiņš
medutiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | medutiņš | medutiņi |
| Ģen. | medutiņa | medutiņu |
| Dat. | medutiņam | medutiņiem |
| Akuz. | medutiņu | medutiņus |
| Lok. | medutiņā | medutiņos |
Dem. → medus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai tā bite saldu medutiņu sūc,
- Iecienījis gan kukaiņus, gan medutiņu
- No dziedinātājām medutiņš netiek prasīts.
- Ek, kāds jaukums būs, brūna, kraukšķīga garoziņa, kurā vēl mazas gropītes un dobītes medutiņam ietecēt.
- Manu sirds medutiņ, lido, lido.