meandrēt
meandrēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | meandrēju | meandrējam | meandrēju | meandrējām | meandrēšu | meandrēsim |
| 2. pers. | meandrē | meandrējat | meandrēji | meandrējāt | meandrēsi | meandrēsiet, meandrēsit |
| 3. pers. | meandrē | meandrēja | meandrēs | |||
Pavēles izteiksme: meandrē (vsk. 2. pers.), meandrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: meandrējot (tag.), meandrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: meandrētu
Vajadzības izteiksme: jāmeandrē
Līkumoties (par upes gultni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izlīkumošanas aktivitāšu galvenie sagaidāmie rezultāti saistīti ar bioloģiskās daudzveidības palielināšanos meandrētajā Slampes upes posma ekosistēmā.
- Upju tecējums zemienē lēns, ielejas seklas, upes bieži līkumo ( meandrē), meklējot starp kāpām ceļu uz jūru.
- Upju ielejās, upēm mainot savu gultni jeb meandrējot, veidojas vecupju ezeri.
- Gaujai meandrējot, tās krastos atsedzas devona sarkanīgie, dzeltenīgie vai pelēki baltie smilšakmeņi un sarkanie māli.
- Augštece līdz Makareņatai regulēta, zemāk — dabīga, meandrēta.