meženis
meženis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | meženis | mežeņi |
| Ģen. | mežeņa | mežeņu |
| Dat. | meženim | mežeņiem |
| Akuz. | meženi | mežeņus |
| Lok. | meženī | mežeņos |
1.Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība.
2.Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai.
3.Mežābols.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā ar viņa meitām — Magdalu un Jadvigu, kura iesaukta par Meženi?
- Pēcpusdienā izlauž noziedējušos rožu ziedus, izgriež mežeņus.
- Krūmi pārvērtušies mežeņos, kuri skolēnu izbradāti, izložņāti un aplauzīti.
- Katrai mežniecībai bez maksas izsniedza mežeņus, stādus un sēklas.
- Bet Dovīds nāca katru dienu un kopā ar Meženi aizvadīja garas stundas.