mežazvērs
mežazvērs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mežazvērs | mežazvēri |
| Ģen. | mežazvēra | mežazvēru |
| Dat. | mežazvēram | mežazvēriem |
| Akuz. | mežazvēru | mežazvērus |
| Lok. | mežazvērā | mežazvēros |
Meža zvērs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēkšņi viņa atņirdza zobus kā slazdā iekritis mežazvērs un iespiedās kaktā.
- Mežazvēri “ izara” arī bietes un puķes, pārkoda ķirbjus un kabačus.
- Viņa skatiens paijāja tikai eksportam paredzēto Lietuvas mežazvēru gaļu.
- Jauns, pasīks Vāvere ar kuplu asti un spožām, melnām acīm, īsts mežazvērs.
- Mežazvēru mielošanās dēļ « Zeltezeriem» zūdot pat vairāk nekā desmitā daļa ražas, atzīst vadītājs.