mežavīrs
mežavīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mežavīrs | mežavīri |
| Ģen. | mežavīra | mežavīru |
| Dat. | mežavīram | mežavīriem |
| Akuz. | mežavīru | mežavīrus |
| Lok. | mežavīrā | mežavīros |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa to laiku mežavīri kautķermeņus saskaldīja mazākos gabalos un ievilka mežā.
- – padomu deva kāds mežavīrs, kas viņu bunkurā bija nesen.
- Un tagad citi mežavīri slepus nāk uz “ Mežgrēzām” pēc produktiem.
- Suņi mežavīrus saklausīja, kad viņi tuvojās izcirtuma iekšējai malai.
- Tomēr mežavīriem izdevās atrauties un, citam citu piesedzot, pietuvoties purvam.