mežacūka
mežacūka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mežacūka | mežacūkas |
Ģen. | mežacūkas | mežacūku |
Dat. | mežacūkai | mežacūkām |
Akuz. | mežacūku | mežacūkas |
Lok. | mežacūkā | mežacūkās |
Meža cūka – cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), mājas cūkas priekštece, nometnieks, vērtīgs medījams dzīvnieks.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Minētajā " seminārā" esot nošauts vismaz viens dzīvnieks - mežacūka.
- Viena no mežacūkām izskrēja uz sliedēm, kur to notrieca vilciens.
- Kā vēstīts, arī Polijā mežacūkām ir konstatēts Āfrikas cūku mēris.
- Mežacūka nomedīta Dagdas novadā, Ķepovas pagastā, Baltkrievijas robežas tuvumā.
- Mirušās mežacūkas, kurām konstatēts ĀCM vīruss, atrastas Podļaskas provincē.