mežaļaudis
mežaļaudis vīriešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | — | mežaļaudis |
| Ģen. | — | mežaļaužu |
| Dat. | — | mežaļaudīm |
| Akuz. | — | mežaļaudis |
| Lok. | — | mežaļaudīs |
Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā; mežinieki2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dīvainie notikumi ar Moniku sākās jau pagājušajā rudenī, kad meitene pirmo reizi nokļuva Mežā — pasaulē, kurā mīt aluķēmi, Mežaļaudis un citi neparasti radījumi.
- Bušmeņi nozīmējot mežaļaudis, un Lietuvā esot pietiekoši mežu.