meņševiks
meņševiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | meņševiks | meņševiki |
| Ģen. | meņševika | meņševiku |
| Dat. | meņševikam | meņševikiem |
| Akuz. | meņševiku | meņševikus |
| Lok. | meņševikā | meņševikos |
1.Meņševisma piekritējs.
2.Mazākuma pārstāvis, kas pēc krievu sociāldemokrātiskās partijas sadalīšanās 1903. g. nostājās opozīcijā boļševikiem; vēlāk darbojās kā patstāvīga partija.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galēji kreiso spektru pārstāvēja sociāldemokrāti, kas bija sašķēlušies boļševikos un meņševikos.
- Dumpinieki ar vietējo baltgvardu, meņševiku un eseru atbalstu nodibinājuši baltgvardu varu.
- Sākotnēji viņš bija meņševiku uzskatu atbalstītājs, bet 1917. gada martā pieslējās boļševikiem.
- Uzskatu ziņā nokļuvis Pļehanova ietekmē un atbalstīja meņševikus.
- Kā filozofs Ļeņins pievienojās Pļehanovam un citiem meņševikiem.