meņģēties
meņģēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | meņģējos | meņģējamies | meņģējos | meņģējāmies | meņģēšos | meņģēsimies |
| 2. pers. | meņģējies | meņģējaties | meņģējies | meņģējāties | meņģēsies | meņģēsieties, meņģēsities |
| 3. pers. | meņģējas | meņģējās | meņģēsies | |||
Pavēles izteiksme: meņģējies (vsk. 2. pers.), meņģējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: meņģējoties (tag.), meņģēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: meņģētos
Vajadzības izteiksme: jāmeņģējas
1.Rotaļāties; arī jokoties, draiskoties.
2.Mīdīties.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr tu te meņģējies, kāda zīme var aiziet garām nemanīta.
- Kamēr vienas ar zaldātiem meņģēsies pa krūmiem, citas laidīs vaļā ļekas.
- Vēlīnā kaislē siena āži meņģējās ar siena kazām.
- Pāris dienas pēc atpūtas kopā ar Kortniju Kostarikā Skots jau meņģējies un mīlinājies ar citām sievietēm.
- Un kā gan citādi – viņiem, nabadziņiem, taču nav laika sīkumiem – jāmeņģējas ap Abreni.