maut1
maut 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mauju, maunu | maujam, maunam | māvu | māvām | maušu | mausim |
| 2. pers. | mauj, maun | maujat, maunat | māvi | māvāt | mausi | mausiet, mausit |
| 3. pers. | mauj, maun | māva | maus | |||
Pavēles izteiksme: mauj, maun (vsk. 2. pers.), maujiet, mauniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: maujot, maunot (tag.), maušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mautu
Vajadzības izteiksme: jāmauj, jāmaun
Radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
Stabili vārdu savienojumiKā māku, tā maunu.
- Kā māku, tā maunu — saka, lai norādītu, ka dara tā, kā prot, pat ja ir kāds labāks risinājums
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nē, suņi nekur nevaukšķ, govis nemauj, aitas neblēj.
- Tie apdulluši steidzās pie maujošajām mātēm, meklēdami mierinājumu pie tesmeņiem.
- Vairāk viņš neko nerunāja, tikai raustījās un klusām māva.
- Bet kas par nekaunību: viņa mauj pēc zāles!"
- Viņa mežonīgi mauj pret debesīm un spārdās uz visām pusēm.