maurs1
maurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | maurs | mauri |
| Ģen. | maura | mauru |
| Dat. | mauram | mauriem |
| Akuz. | mauru | maurus |
| Lok. | maurā | mauros |
1.Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
2.apvidvārds Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
Avoti: LLVV, Aug2
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tie nebūs piespiedu kārtā uz Latviju atvestie mori un mauri.
- Tā ir visas valsts uzvara," teica psihologs Mauru Koraži.
- Rietumromas impērijai bojāejot, pilsētu ieņēma vestgoti, pēc tam mauri.
- 711. gadā Pireneju pussalā ienāca mauru iekarotāji Tarika ben Saida vadībā.
- Pēc Romas impērijas sabrukuma Kadisā valdīja vandaļi, vestgoti un mauri.