matēt | Tēzaurs

matēt

Lietojuma biežums :

matēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri