matrimoniāls
matrimoniāls īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | matrimoniāls | matrimoniāli |
| Ģen. | matrimoniāla | matrimoniālu |
| Dat. | matrimoniālam | matrimoniāliem |
| Akuz. | matrimoniālu | matrimoniālus |
| Lok. | matrimoniālā | matrimoniālos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| matrimoniāla | matrimoniālas |
| matrimoniālas | matrimoniālu |
| matrimoniālai | matrimoniālām |
| matrimoniālu | matrimoniālas |
| matrimoniālā | matrimoniālās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | matrimoniālais | matrimoniālie |
| Ģen. | matrimoniālā | matrimoniālo |
| Dat. | matrimoniālajam | matrimoniālajiem |
| Akuz. | matrimoniālo | matrimoniālos |
| Lok. | matrimoniālajā | matrimoniālajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| matrimoniālā | matrimoniālās |
| matrimoniālās | matrimoniālo |
| matrimoniālajai | matrimoniālajām |
| matrimoniālo | matrimoniālās |
| matrimoniālajā | matrimoniālajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
matrimoniāli apstākļa vārds
Tāds, kas attiecas uz laulību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pētnieciskajā darbā [L.Ezera, 1993] analizēti ārpus laulības dzimstības motīvi, secinot, ka mūsdienu sabiedrībā saistībā ar esošo ģimenes uzvedības stereotipu izmaiņām notiek pārkārtošanās process saiknei starp matrimoniālo un reproduktīvo uzvedību.
- Tagad, kad viņi dosies uz pilsētu, viņi jūtas nopietni un pieauguši, un viņi apsēžas divos lielajos verandas krēslos, kas ir pagriezti viens pret otru gandrīz matrimoniālā veidā, un raugās pāri laukam kā karalis un karaliene.
- Vienu nosacīti var dēvēt par vācu kopienu, un tās piederīgie vīrieši un sievietes – pilsētnieki, vasaļi, zemeskungi – Livonijā ar tirdznieciskiem, politiskiem, matrimoniāliem, tiesiskiem sakariem bija saistīti ar vācu pilsētām, Vācu ordeņa Prūsijas atzaru un Vācu svēto Romas impēriju.
- Sievietes statusa analīzei veltīti atsevišķi raksti, piemēram, igauņu vēsturnieces Inna Peltsamas ( Põltsam-Jürjo) ( 1969–) pētījumi par sievietes statusu Jaunpērnavā viduslaikos un jauno laiku sākumā, kas padziļināti analizē jau vācbaltu vēsturnieka Heinriha Lākmana ( 1892–1955) izvirzītos jautājumus par matrimoniālo sakaru un paradumu ietekmi uz Jaunpērnavas sociālo vēsturi.
- Matrimoniālo sakaru loma bija liela, bet dižciltīgu sieviešu darbība lauki publiskā sfērā – visai šauri.