martentērauds
martentērauds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: tehnikaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | martentērauds | martentēraudi |
| Ģen. | martentērauda | martentēraudu |
| Dat. | martentēraudam | martentēraudiem |
| Akuz. | martentēraudu | martentēraudus |
| Lok. | martentēraudā | martentēraudos |
Tērauds, kas iegūts martenkrāsnī.
Avoti: LLVV