maršēt
maršēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | maršēju | maršējam | maršēju | maršējām | maršēšu | maršēsim |
| 2. pers. | maršē | maršējat | maršēji | maršējāt | maršēsi | maršēsiet, maršēsit |
| 3. pers. | maršē | maršēja | maršēs | |||
Pavēles izteiksme: maršē (vsk. 2. pers.), maršējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: maršējot (tag.), maršēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: maršētu
Vajadzības izteiksme: jāmaršē
1.Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī iet, staigāt.
1.1.Soļot ierindā noteiktā ritmā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Imperatora Orina III valdīšanas pirmajā vasarā Olāfs Rikesons maršēja uz ziemeļiem.
- Nu jau par pēcpusdienu domādams optimistiski, maršēju atpakaļ uz vēstniecību.
- Nebrīnieties, ja viesmīļi visu laiku maršē no restorāna uz tirgu.
- maršēju vien tālāk, daudzi vīri no smiekliem vārtījās pa zemi.
- Amerikāņu jaunieši filmā atzīst, ka pie šīs mūzikas viņiem sagribējies maršēt.