marķēt
marķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | marķēju | marķējam | marķēju | marķējām | marķēšu | marķēsim |
2. pers. | marķē | marķējat | marķēji | marķējāt | marķēsi | marķēsiet, marķēsit |
3. pers. | marķē | marķēja | marķēs |
Pavēles izteiksme: marķē (vsk. 2. pers.), marķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: marķējot (tag.), marķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: marķētu
Vajadzības izteiksme: jāmarķē
1.Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi.
1.1.Darīt atšķirīgu ar kādu zīmi; iezīmēt2.
1.2.Apzīmēt2.
2.Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu.
3.Nospraust (kā) robežas; iezīmēt2.
4.Simulēt, izlikties; arī tēlot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajā ALV 1957 ar atbilstošu norādi nav marķēti mežsaimniecības jomas termini.
- Iespējami arī gadījumi, kad izrādās marķē teksta autora ironisko attieksmi.
- Augu materiālu ievietoja maisiņā, marķēja un nekavējoties nogādāja laboratorijā analīzēm.
- Šāda secība arī visbiežāk ir pragmatiski nemarķēta secība , t. i.
- Pirms parauga paņemšanas tas marķēts, saglabājot in situ aksiālu ekstensiju.