marāni
marāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | marāns | marāni |
| Ģen. | marāna | marānu |
| Dat. | marānam | marāniem |
| Akuz. | marānu | marānus |
| Lok. | marānā | marānos |
marani
Viduslaiku Spānijā – ebreji un mauri, kas formāli bija pieņēmuši kristīgo ticību, bet slepeni turējās pie savas vecās reliģijas; tos nežēlīgi vajāja inkvizīcija.
Avoti: SV69, EV, PP, SV08