mantelis
mantelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mantelis | manteļi |
| Ģen. | manteļa | manteļu |
| Dat. | mantelim | manteļiem |
| Akuz. | manteli | manteļus |
| Lok. | mantelī | manteļos |
1.Mētelis.
Avoti: LLVV, MalV, VV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Žigli uzrauju mugurā manteli, un mēs izejam uz ielas.
- Ar šo manteli es braucu arī uz Ameriku.
- Koļa paceļ savu manteli un sirdīgi izpurina.
- Kāds vīrs veikalā nopirka manteli.
- mantelim pieskaņotiem,