mandolīna
mandolīna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mandolīna | mandolīnas |
| Ģen. | mandolīnas | mandolīnu |
| Dat. | mandolīnai | mandolīnām |
| Akuz. | mandolīnu | mandolīnas |
| Lok. | mandolīnā | mandolīnās |
Strinkšķināmais stīgu instruments ar ovālu korpusu un četriem pāriem stīgu; radās Itālijā 17. gs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet esmu runājis ar Greiemu par mandolīnu un progresīvo mūziku."
- Ermoņikas, dūdas, kokles, blokflauta, bungas, mandolīna...
- ( Uz kumodes stāv miniatūra, plāniņa un inkrustēta mandolīna).
- Viņš ar roku izveido šūpuli, kurā aijā manu maziņo mandolīnu.
- Koncertā varēs dzirdēt cītaru, ģitāru, akordeonu un mandolīnu.