mandants
mandants vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: jurisprudenceLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mandants | mandanti |
| Ģen. | mandanta | mandantu |
| Dat. | mandantam | mandantiem |
| Akuz. | mandantu | mandantus |
| Lok. | mandantā | mandantos |
mandante sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mandante | mandantes |
| Ģen. | mandantes | mandanšu |
| Dat. | mandantei | mandantēm |
| Akuz. | mandanti | mandantes |
| Lok. | mandantē | mandantēs |
Pilnvaras, uzdevuma devējs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr šis modelis zināmā mērā palika nepilnīgs, jo, piemēram, mandanta nāve nozīmēja procurator in rem suam izbeigšanos.
- Attiecīgi jau kopš tāda paziņojuma saņemšanas brīža mandants nevarēja prasīt izpildi savā labā, bet parādnieks, kas nodrošinājis viņam izpildi, tika atzīts par negodīgu.
- Tā rezultātā prokuratora tiesiskais stāvoklis tika vēl vairāk nostiprināts, jo mandants zaudēja iespēju atsaukt mandātu ne tikai no litis contestation brīža, bet no parādnieka informēšanas brīža par to, ka kāda persona ir kļuvusi par procurator in rem suam.
- V. Baibaks norādīja, ka procuratio in rem suam tiesiskās konstrukcijas galvenais trūkums slēpās tajā, ka prokurators, esot tikai kreditora pārstāvis, bet ne pats prasījuma tiesību īpašnieks ( atšķirībā no delegatora), saskaņā ar vienošanos ar mandantu ieguva tikai tiesības realizēt saistību prasījumu.