mandātteritorija
mandātteritorija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mandātteritorija | mandātteritorijas |
| Ģen. | mandātteritorijas | mandātteritoriju |
| Dat. | mandātteritorijai | mandātteritorijām |
| Akuz. | mandātteritoriju | mandātteritorijas |
| Lok. | mandātteritorijā | mandātteritorijās |
Teritorija (bijusī kolonija), kas pēc 1. pasaules kara ar Tautu Savienības mandātu nonāca atsevišķu uzvarētāju valstu pārvaldīšanā; tagad tās visas ir neatkarīgas valstis.
Avoti: LEV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 20. gadsimta 30. gados Lielbritānijas mandātteritorijā Palestīnā gaisotne kļūst arvien saspringtāka.
- Pirmā 1200 imigrantu grupa nāca no franču Sīrijas un Libānas mandātteritorijas.
- No 1920. gada dienējis Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorijas armijā.
- 1925. gadā arī Tautu Savienība apstiprināja Mosulas provinci par Irākas mandātteritorijas sastāvdaļu.
- Britu Irākas mandātteritorija pastāvēja no 1920. līdz 1932. gadam.