mameluks
mameluks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mameluks | mameluki |
| Ģen. | mameluka | mameluku |
| Dat. | mamelukam | mamelukiem |
| Akuz. | mameluku | mamelukus |
| Lok. | mamelukā | mamelukos |
1.Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem – kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
2.Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps.
Avoti: LEV, LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Beibarss I bija ceturtais Ēģiptes un Sīrijas sultāns, kurš pārstāvēja Mameluku dinastiju.
- Pilsētu iznīcināja 1270. gadā Mameluku sultanāta iekarojumu gaitā.
- Sirpis jau tāds pats mameluku zobens vien ir.
- 1250. gadā Sīriju pakļāva mameluku sultanāts.
- 1271. gadā mameluku sultāns Baibars ieņēma Monforas cietoksni un Vācu ordeņa virsvadība tika pārcelta atpakaļ uz Akonu.