malacis
malacis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | malacis | malači |
| Ģen. | malača | malaču |
| Dat. | malacim | malačiem |
| Akuz. | malaci | malačus |
| Lok. | malacī | malačos |
1.Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
2.apvidvārds Veikls, izveicīgs, apķērīgs cilvēks.
4.apvidvārds Plosta vadītāja korņika palīgs.
Avoti: LLVV, ViV, MiV, TlV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Komanda „ Rainis” malači - pastāvēs, kas pārvērtīsies!”
- Arī Upītis ir malacis, man patika, kā viņš spēlēja.
- Puiši malači, ka nosargājām trīs punktus," piebilda treneris.
- Labi pabeidzi semestri – malacis, pilnīgi esi nopelnījis kādu dāvanu.
- Šie bērni ir malači, daudzi no viņiem ir ļoti talantīgi.