makstsēne
makstsēne
formā: daudzskaitlis Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis").
Stabili vārdu savienojumiAlkšņu makstsēne. Baltā makstsēne.
- Alkšņu makstsēne taksons — mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita friabilis")
- Baltā makstsēne taksons — mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita alba")
- Divkrāsu makstsēne taksons — mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita battarae")
- Dzeltenbrūnganā makstsēne taksons — mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita fulva")
- Olīvpelēkā makstsēne taksons — mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita olivaceogrisea")
- Oranžā makstsēne taksons — mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita crocea")
- Pelēkā makstsēne taksons — mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita vaginata")
Avoti: Lsg, PDE, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latviešu un krievu sēņu noteicējos makstsēnes ( ) parasti tiek nodalītas no mušmirēm kā īpaša grupa.
- Daļa autoru iesaka pelēkās makstsēnes pirms ēšanas novārīt, tomēr ir arī ieteikumi cepšanai bez novārīšanas.
- Svaigā veidā bez termiskās apstrādes vismaz 70—80° C temperatūrā visas makstsēnes nav lietojamas.
- Tāpat kā citas makstsēnes, bieži netiek lasīta plānā mīkstuma dēļ, kā arī līdzības dēļ ar mušmirēm.
- Pelēko makstsēni var sajaukt ar citām pēc krāsas līdzīgajām makstsēnēm, kā alkšņu, divkrāsu, olīvpelēko un sniegbalto makstsēni.