maitasgabals
maitasgabals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | maitasgabals | maitasgabali |
| Ģen. | maitasgabala | maitasgabalu |
| Dat. | maitasgabalam | maitasgabaliem |
| Akuz. | maitasgabalu | maitasgabalus |
| Lok. | maitasgabalā | maitasgabalos |
Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Smags, maitasgabals, uzēdis tādu kuņģi, ka vai nu.
- Kā zinājis, maitasgabals, ka tie ir mani galvenie trumpji?
- — Tinies, maitasgabals tāds, - Biņķis bija labvēlīgs.
- Un otrādi, ja autors ir maitasgabals, tad arī viņa lieliskajiem darbiem pārslīd netverama ēniņa.
- Visu cieņu Betodam, tam maitasgabalam.