maikste
maikste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | maikste | maikstes |
Ģen. | maikstes | maikšu |
Dat. | maikstei | maikstēm |
Akuz. | maiksti | maikstes |
Lok. | maikstē | maikstēs |
1.Tieva, parasti gara, kārts.
Stabili vārdu savienojumi(Garš) kā maiksts; (garš) kā maikste.
- (Garš) kā maiksts; (garš) kā maikste sarunvaloda — saka par garu un tievu cilvēku
2.Stigmiets.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Koka auto ir sadalīti četrās klasēs atkarībā no maikstes garuma.“
- Piekrastē Roberto piestiprināja lukturi pie garas maikstes, kuru iesprauda smiltīs.
- Garu, kārnu pilsētas maiksti ar nobalinātiem, sacirtotiem matiem.
- Āķi Tušam kulē, sabērti tukšā papirosu kārbiņā, makšķerei nogriezīs lazdas maiksti.
- – Viņš izstiepa roku pār cieši savītajām žoga maikstēm.