mahisms
mahisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mahisms | mahismi |
| Ģen. | mahisma | mahismu |
| Dat. | mahismam | mahismiem |
| Akuz. | mahismu | mahismus |
| Lok. | mahismā | mahismos |
Filozofiskās domas virziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu.
Avoti: LLVV