magoņkoks
magoņkoks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | magoņkoks | magoņkoki |
| Ģen. | magoņkoka | magoņkoku |
| Dat. | magoņkokam | magoņkokiem |
| Akuz. | magoņkoku | magoņkokus |
| Lok. | magoņkokā | magoņkokos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Palūkojiet — zīmējums salikts no riekstkoka un magoņkoka gabaliņiem.
- Iedomājos magoņkoka kanceli un filigrāno augu ornamentu, kas izgriezts balstā, iedomājos Dūrēja būvēto ērģeļu stabules un tornī zvana krēslā prasmīgi iestiprināto, meistarīgi izlieto zvanu.
- gadā tajā uzstādīja jaunu magoņkoka kanceli
- Jaunā kancele izgatavota no magoņkoka un ir ar pieciem stūriem.
- Tāpēc , arī nezinot to patieso nosaukumu, nosaucam tos par magoņkokiem.