maģmutis
maģmutis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | maģmutis | maģmuši |
| Ģen. | maģmuša | maģmušu |
| Dat. | maģmutim | maģmušiem |
| Akuz. | maģmuti | maģmušus |
| Lok. | maģmutī | maģmušos |
maģmute sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | maģmute | maģmutes |
| Ģen. | maģmutes | maģmušu |
| Dat. | maģmutei | maģmutēm |
| Akuz. | maģmuti | maģmutes |
| Lok. | maģmutē | maģmutēs |
Tāds, kam ir maza mute.
Avoti: ME