mūsainis
mūsainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mūsainis | mūsaiņi |
| Ģen. | mūsaiņa | mūsaiņu |
| Dat. | mūsainim | mūsaiņiem |
| Akuz. | mūsaini | mūsaiņus |
| Lok. | mūsainī | mūsaiņos |
Plankumains zirgs.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Divi puiši — sprigans rudmatis un lēnīgs mūsainis + divas spraunas melnaces — mulate ar simts un vēl nez cik bizītēm un angloindiete kā no Devī rempļa.