mūrītis
mūrītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mūrītis | mūrīši |
| Ģen. | mūrīša | mūrīšu |
| Dat. | mūrītim | mūrīšiem |
| Akuz. | mūrīti | mūrīšus |
| Lok. | mūrītī | mūrīšos |
1.Dem. → mūris.
2.Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā sēdēšanai vai gulēšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mašīna vispirms ietriekusies Rinalda gultā un to aizsitusi līdz krāsns mūrītim.
- Mēs sēdējām uz " mūrīša", katrs izvēlējamies vienu tantiņu,
- Un šis mūrītis – tam arī nav nekāda sakara ar vēsturi.
- Mūrītis, uz kura viņa žāvē pupas, tējiņas, sēnes.
- Laiski, kā uz mūrīša izlaidusies kaķene, pagriezu galvu.