mūlāps
mūlāps vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mūlāps | mūlāpi |
| Ģen. | mūlāpa | mūlāpu |
| Dat. | mūlāpam | mūlāpiem |
| Akuz. | mūlāpu | mūlāpus |
| Lok. | mūlāpā | mūlāpos |
Tūļa, lempis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tās ir manas ūsas, mūlāp, – Madara šņāc.
- Nomierinies, nomierinies, mūlāps, viņš sevi centās mierināt.
- – Tie nav stāvēšanai, mūlāp, tie ir ēšanai!
- Tu airē kā viens mūlāps, pie joda!”
- – Jā, mūlāp, pēcpusdienas miedziņā.