mītiņot
mītiņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mītiņoju | mītiņojam | mītiņoju | mītiņojām | mītiņošu | mītiņosim |
| 2. pers. | mītiņo | mītiņojat | mītiņoji | mītiņojāt | mītiņosi | mītiņosiet, mītiņosit |
| 3. pers. | mītiņo | mītiņoja | mītiņos | |||
Pavēles izteiksme: mītiņo (vsk. 2. pers.), mītiņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mītiņojot (tag.), mītiņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mītiņotu
Vajadzības izteiksme: jāmītiņo
Vairākkārt, regulāri piedalīties mītiņos; vairākkārt, regulāri rīkot mītiņus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet cik ilgi mītiņosi ielās vai tiksies dažādās brīvdabas estrādēs?
- Pa sava kabineta logu parlamenta spīkers paskatījās uz Košuta laukumā mītiņojošo pūli.
- piedalījos visos mītiņos Arkādijas parkā un Mežaparkā.
- Un aicina mītiņot.