mīlināt
mīlināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mīlinu | mīlinām | mīlināju | mīlinājām | mīlināšu | mīlināsim |
| 2. pers. | mīlini | mīlināt | mīlināji | mīlinājāt | mīlināsi | mīlināsiet, mīlināsit |
| 3. pers. | mīlina | mīlināja | mīlinās | |||
Pavēles izteiksme: mīlini (vsk. 2. pers.), mīliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mīlinot (tag.), mīlināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mīlinātu
Vajadzības izteiksme: jāmīlina
1.Paust mīlestību, maigumu, draudzīgumu, vairākkārt vēršoties (pie kāda), piemēram, ar laipniem vārdiem.
2.Labināt, turēt par mīļu.
3.Glāstīt, apmīļot.
4.Lakstoties.
Avoti: ĒiV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gramatikās deminutīvus parasti skaidro kā darinājumus ar pamazināmo un mīlināmo nozīmi.
- Runājot viņa lieto daudz mīlināmo vārdiņu, deminutīvu, un es labprāt tajos klausos.
- Maziņu mani saukāja par Olu, par Olīti, un reizēm tā līdz pat šai dienai, kad grib tādā mīlināmā izteiksmē.
- Viens mirklis — un Dirks nokrita ceļos blakus sievai, apskāva, skūpstīja, sauca to visādos mīlināmos vārdiņos, un atvieglojuma asaras ritēja lejup pār viņa vaigiem.
- — Belriķis mīlināja.