mīlīgums
mīlīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīlīgums | mīlīgumi |
| Ģen. | mīlīguma | mīlīgumu |
| Dat. | mīlīgumam | mīlīgumiem |
| Akuz. | mīlīgumu | mīlīgumus |
| Lok. | mīlīgumā | mīlīgumos |
1.Vispārināta īpašība → mīlīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → mīlīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → mīlīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → mīlīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa visu laiku ir apbrīnojusi šo dzīvnieku grāciju, skaistumu, čaklumu un mīlīgumu.
- Tā mīlīguma tam nav, es teikšu tā.
- Vīrieši bieži vien ļoti kļūdaini uzskata, ka laipnība, mīlīgums un pretimnākšana no sievietes puses liecina par seksuālu interesi.
- Maiguma un mīlīguma sajūtu māksliniece arī uzsver, ieviešot gleznas intensīvo lokālo, kontrastaino krāsu kolorītā meitenes kleitas gaiši sārto toni.
- Tomēr viņš bijis tik labs spiegātājs, ka, ja darbs to prasījis, viņš bijis ar mieru uz visu – pat mīlīgumu.