mēslains
Lietojuma biežums :
mēslains īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | mēslains | mēslaini |
| Ģen. | mēslaina | mēslainu |
| Dat. | mēslainam | mēslainiem |
| Akuz. | mēslainu | mēslainus |
| Lok. | mēslainā | mēslainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| mēslaina | mēslainas |
| mēslainas | mēslainu |
| mēslainai | mēslainām |
| mēslainu | mēslainas |
| mēslainā | mēslainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | mēslainais | mēslainie |
| Ģen. | mēslainā | mēslaino |
| Dat. | mēslainajam | mēslainajiem |
| Akuz. | mēslaino | mēslainos |
| Lok. | mēslainajā | mēslainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| mēslainā | mēslainās |
| mēslainās | mēslaino |
| mēslainajai | mēslainajām |
| mēslaino | mēslainās |
| mēslainajā | mēslainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Tāds, kur ir daudz mēslu (1).
1.1.Tāds, kas ir notraipīts ar mēsliem.
2.Tāds, kur ir daudz atkritumu, gružu.
2.1.Tāds, pie kā ir pielipuši atkritumi, gruži, tāds, kas ir notraipīts ar atkritumiem, gružiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas bija uzburbis plikpaurains vīrietis īsā, melnā mētelī un mēslainos zābakos.
- Vai smalka, profesionāla māksla top uz mēslainas vides, tukšas čalošanas, aprunāšanas?
- — Viena guļ piedzērusies, — viņš turpināja, — otrs sakrustojis rokas kā pensionārs, trešā burkšķ uz mani sava vīra dēļ, ceturtā mēģina samulsināt mani ar kaut kādiem mēslainiem psiholoģiskiem trikiem.
- Draudīga un sarežģīta smaka, kas izlauzusies caur apskretušo spalvu un baloža mēslaino trejnagu dvaku, caur bezcerīgo ošņātāju pāra dejas dvingu, caur Viļņas bruņām un apmānu — gaisīgā un skaidri sajūtamā nenoliedzamā Vītauta Vargaļa smaka: nāvējoša un ņirdzīga kā idiotiskā baloža acu šķielēšana.
- Kaut kad, jau pirms kādiem septiņiem gadiem, es būtu ieķēries ar tinti aplaistītajā galdā un apraudājies, bet tobrīd manai sirdij bija pārvilkusies plāna, blāva plēvīte, līdzīga sasalušiem aitu taukiem, es staigāju basām, mēslainām kājām, kreklu neaizpogājis, zobus tīrīju reizi mēnesī un, ko treknāku ieēdis, maitāju gaisu, nemaz nekaunēdamies.