mērkoks
mērkoks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mērkoks | mērkoki |
| Ģen. | mērkoka | mērkoku |
| Dat. | mērkokam | mērkokiem |
| Akuz. | mērkoku | mērkokus |
| Lok. | mērkokā | mērkokos |
1.Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
1.1.joma: jūrniecība Noteikta garuma iedaļās (parasti – 25 cm vai viena pēda) sadalīta un attiecīgi iekrāsota kārts dziļuma noteikšanai.
Avoti: LLVV, JūVM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņam vajadzēja mērkoku, lai var izmērīt, cik degvielas atlicis.
- Mērot rakstnieku, mērkoks jāliek pie uzrakstītā un diemžēl arī pie mērītāja.
- Atstājis tur pārbaudei savu mērkoku, es kādu brīdi vienkārši pārlaidu skatienu sarīkojuma laukumam.
- Pieliku ponijam mērkoku, bet, lai pūlējos kā pūlēdamies, – zem šķērskoka zirgu nostatīt nebija iespējams.
- Pieliku mērkoku.