mērkaķis
mērkaķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mērkaķis | mērkaķi |
| Ģen. | mērkaķa | mērkaķu |
| Dat. | mērkaķim | mērkaķiem |
| Akuz. | mērkaķi | mērkaķus |
| Lok. | mērkaķī | mērkaķos |
1.Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
PiemēriDistancē sastopami mērkaķi, lāči.
- Distancē sastopami mērkaķi, lāči.
- Mērkaķi, protams, pie cilvēkiem te pieraduši, un nemaz nekautrējas lēkt arī mugurā un raut no rokām ārā plastmasas maisiņus, ko tie asociē ar ēdienu.
Stabili vārdu savienojumiZaļganais mērkaķis.
- Zaļganais mērkaķis taksons — mērkaķu suga ("Cercopithecus sabaeus")
2.formā: daudzskaitlis; joma: zooloģija Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cercopithecidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
3.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Neglīts, arī nejauks cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiMērkaķa ātrumā. Pēc mērkaķa.
- Mērkaķa ātrumā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — ļoti ātri; zibenīgi
- Pēc mērkaķa sarunvaloda, idioma — smieklīgi
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri:šeit