mēriņš
mēriņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēriņš | mēriņi |
| Ģen. | mēriņa | mēriņu |
| Dat. | mēriņam | mēriņiem |
| Akuz. | mēriņu | mēriņus |
| Lok. | mēriņā | mēriņos |
1.Dem. → mērs.
2.Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
2.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
2.2.Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
Stabili vārdu savienojumiIebaudīt glāzīti (arī lāsīti, mēriņu).
- Iebaudīt glāzīti (arī lāsīti, mēriņu) — mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puisis izdzer vienu mēriņu, izdzer otru, izdzer alus kausu.
- Retvenko atgāzās pret bāra leti un iebāza degunu netīrajā mēriņa glāzē.
- Bet pēc garšīgām vakariņām noteikti iemalkojiet kādu mēriņu sardu nacionālā dzēriena Mirto.
- Nepievērsdams viņam uzmanību, Romualds palūdza vēl vienu kafiju un mēriņu konjaka.
- Un tur papucim nedeva dzeramnaudu, bet dzeramo — katrā vietā pa mēriņam.