mērdēt
mērdēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mērdēju | mērdējam | mērdēju | mērdējām | mērdēšu | mērdēsim |
| 2. pers. | mērdē | mērdējat | mērdēji | mērdējāt | mērdēsi | mērdēsiet, mērdēsit |
| 3. pers. | mērdē | mērdēja | mērdēs | |||
Pavēles izteiksme: mērdē (vsk. 2. pers.), mērdējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mērdējot (tag.), mērdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mērdētu
Vajadzības izteiksme: jāmērdē
1.Nedot barību pietiekamā daudzumā.
Stabili vārdu savienojumiMērdēt badā.
- Mērdēt badā frazēma — nedot ēst
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- bļauj tā kā badā būtu mērdēts, vēl vakarrīt ēdi...
- Saimnieks bijis skops – mērdējis badā, tikuši arī pērieni.
- Un Valentīns gatavs visiem mērdētajiem, vārdzinātajiem no skatuves pasniegt garīgu atslodzi.
- "Tas nenozīmē, ka kāds tiks mērdēts badā," sacīja Sumuvuori.
- Un mēness atkal ir tievs un badā mērdēts.