mērcums
mērcums apvidvārds
1.Mērce.
2.Tas, kas tiek mērcēts.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ielej mērcumu pannī un nocel smaržojošo aso raibumu no uguns.
- Tad tev pannī jāielej mērcums.
- To dari tā = atsevišķā traukā ieliec kausēto sieru un nedaudz atšķaidi ar ūdeni, lai mērcums tik biezs, cik vēlies.