mēlzieds
mēlzieds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēlzieds | mēlziedi |
| Ģen. | mēlzieda | mēlziedu |
| Dat. | mēlziedam | mēlziediem |
| Akuz. | mēlziedu | mēlziedus |
| Lok. | mēlziedā | mēlziedos |
Zieds ar mēlveida vainagu (asteru dzimtas augiem).
Stabili vārdu savienojumiĪstais mēlzieds. Neīstais mēlzieds.
- Īstais mēlzieds taksons — divdzimumu mēlzieds, kas veidojies saaugot 5 vainaglapām
- Neīstais mēlzieds taksons — viendzimuma vai neauglīgs mēlzieds, kas veidojies saaugot 3 vainaglapām
Avoti: Augi, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir daudzgadīgs, ziemcietīgs, 60–80 cm augsts, bagātīgi ziedošs augs, kam ziedi ir aptuveni 4 cm diametrā, mēlziedi ir tumši violetzili, stobrziedi – koši dzelteni.
- Ziedi ir līdzīgi mums tik labi pazīstamajām miķelītēm ( ziemasterēm), margrietiņām vai mārpuķītēm, taču jānītim mēlziedi ir ļoti šauri, sakārtoti vairākās rindās, to krāsa atbilstīgi sugai var būt balta, purpura, oranža, sārta un dzeltena.
- 2. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamās augu sugas, īpaši Sibīrijas mēlziedi, kā arī īpaši aizsargājamus biotopus – minerālvielām bagātus avotus un avoksnājus, mitrus zālājus periodiski izžūstošās augsnēs un citus.
- Malās ziedu veido gaiši violeti mēlziedi, centrā dzelteni stobrziedi.
- Mēlziedi ir pieci, balti vai iesārti violeti, tā gals ir sīkzobains.