mēlīte
mēlīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēlīte | mēlītes |
| Ģen. | mēlītes | mēlīšu |
| Dat. | mēlītei | mēlītēm |
| Akuz. | mēlīti | mēlītes |
| Lok. | mēlītē | mēlītēs |
1.Dem. → mēle.
2.Detaļa, elements – neliela šaura, plāna plāksne.
2.1.Ierīce šaujamierocī, ar kuru iedarbina sprūda mehānismu, lai izdarītu šāvienu.
3.joma: botānika Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm).
Avoti: LLVV, Vng, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau pēc mēlītes nospiešanas uzreiz redzēju, ka būs garām."
- Rezultātā, palielinoties berzei, atspere vairs nespēja atvilkt mēlīti atpakaļ.
- Varbūt kāds mēlīti dzidro norāvis , skumju ezera pelēkā atvarā iemetis?
- MG-34 bija izvēles uguns, tā režīmus kontrolēja ar dubultu mēlīti.
- Abām sekcijām ir klaviatūra ar gaisa slēdžiem un skaņas mēlīšu komplekts.