mēglis
mēglis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēglis | mēgļi |
| Ģen. | mēgļa | mēgļu |
| Dat. | mēglim | mēgļiem |
| Akuz. | mēgli | mēgļus |
| Lok. | mēglī | mēgļos |
1.Jokupēteris, jokdaris, āksts.
2.Rēgs, spoks.
Avoti: TlV