māviens
māviens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | māviens | māvieni |
Ģen. | māviena | māvienu |
Dat. | māvienam | māvieniem |
Akuz. | māvienu | māvienus |
Lok. | māvienā | māvienos |
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → maut.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī viņa bija dzirdējusi kā teļa māvienu, kā govs nopūtu.
- Pāris savstarpēji sazinās ar zemu, māvienu atgādinošu skaņu.
- No laukmalas neatplūda nedz motora rūkoņa, nedz māvieni.
- Mājā neviena nebija, no kūts skanēja govs māvieni.
- Viņi viens otram uzsmaidīja, klusumā skanēja lopu māvieni.