mātesmeita
mātesmeita sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: folkloraLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mātesmeita | mātesmeitas |
| Ģen. | mātesmeitas | mātesmeitu |
| Dat. | mātesmeitai | mātesmeitām |
| Akuz. | mātesmeitu | mātesmeitas |
| Lok. | mātesmeitā | mātesmeitās |
Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātes meita.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- RISEBA pasniedzēja un uzņēmēja Ieva Lejiņa šoreiz teju vai kā teicamniece un kārtīga mātesmeita.
- Raganas aizpilda to nepatīkamo tukšumu, kas rodas starp ideālo princesi/labo mātesmeitu un nevīžīgo īsto meitu.
- Viņa nevarēja aizklausīties siltumnīcas apstākļos audzinātās mātesmeitas, kuras ieradās Rīgā no mammu paspārnes un izrādījās dzīvei nepiemērotas.
- Ne reizi viņa nelūdz kādu teikumu atkārtot vēlreiz, pēc izlasītas pasakas nepārspriež dzirdēto, nenosunī kūtro mātesmeitu, nepažēlo pamātes nopulgoto bārenīti.
- Šīs bija paijiņas, lellītes, godīgi saģērbušās pieticīgas mātesmeitas, nekādu importu, nekādu mirdzuļu un izaicinošu augstpapēžu zābaku, kas dabūti pa blatu.