mārsmilga
mārsmilga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mārsmilga | mārsmilgas |
| Ģen. | mārsmilgas | mārsmilgu |
| Dat. | mārsmilgai | mārsmilgām |
| Akuz. | mārsmilgu | mārsmilgas |
| Lok. | mārsmilgā | mārsmilgās |
formā: daudzskaitlis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, ~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
Stabili vārdu savienojumiCietmatainā mārsmilga. Dienvidu mārsmilga.
- Cietmatainā mārsmilga taksons — mārsmilgu suga ("Hierochloë hirta")
- Dienvidu mārsmilga taksons — mārsmilgu suga ("Hierochloë australis"), Latvijā aizsargājama
- Ložņu mārsmilga taksons — mārsmilgu suga ("Hierochloë repens")
- Smaržīgā mārsmilga taksons — mārsmilgu suga ("Hierochloë odorata")
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- smaržīgā mārsmilga – to lieto svētīšanai, radošas enerģijas pieaicināšanai un prieka vibrācijas vairošanai;
- Viņš elpoja vēso un dzidro gaisu, kas smaržoja pēc jasmīniem un mārsmilgām, un dzirdēja, ka pa viņa dzīslām lēni plūst atdziestošās asinis.
- Viņu skumdināja tas, ka viņš nebija pazinis Mariju agrāk, kad vēl bija cilvēki, kuri viņu varējuši skatīt, varējuši glāstīt viņas matus, saost viņas smaržu — šo skurbo mārsmilgu un sviedru aromātu, to sviedru, kādi izsūcas caur ādu nevis no smaga darba, bet gan no jaunavīgā auguma sulu iztvaikošanas.
- 6.143. Mārsmilga, dienvidu / Hierochloe australis ( Schrad.)
- 4.94. Mārsmilga, dienvidu / Hierochloe australis ( Schrad.)